1992.gada janvārī valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš mantoja no sava priekšgājēja Baltijas dzelzceļa trīs kravas vagonu remonta depo Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, kuru darbība restrukturizāciju rezultātā tika pilnībā pārcelta uz Daugavpili. 2007. gadā šis uzņēmums tika iekļauts SIA LDZ ritošā sastāva serviss sastāvā kā struktūrvienība Vagonu remonta centrs. Struktūrvienībai kopš 2016.gada vasaras ir jauns vadītājs – lokomotīvju saimniecības inženieris Artūrs BITE. Latvijas dzelzceļnieks apmeklēja A.Bites vadīto struktūrvienību 2016.gada nogalē, lai uzzinātu, kā veicies šajā gadā un kādi ir turpmākie nākotnes plāni.
Jau pirmajās vizītes minūtēs kļūst skaidrs, ka Artūrs Bite te jūtas kā patiess struktūrvienības saimnieks. Nesenais jelgavnieks jau paspējis pilnībā iejusties jaunajā darba kolektīvā un rosīgi ķēries pie uzņēmuma efektīvas pārvaldīšanas ieviešanas. Nav noslēpums, ka šodienas situācijā tikai šādi var garantēt SIA LDZ ritošā sastāva serviss un koncerna Latvijas dzelzceļš attīstību un stabilitāti ilgtermiņā.
Kravu pārvadājumu apjoma rekordu gados Vagonu remonta centrs bija tā noslogots ar pasūtījumiem, ka strādāja trīs maiņās. Tad arī bija maz laika domāt par ekonomiju – galvenais bija laikus nodrošināt pasūtījumu izpildi. Tagad, kad darba nedaudz mazāk, vairāk jārūpējas par to, lai darbs kļūtu efektīvāks.
Un liekas, ka jaunais Vagonu remonta centra direktors ir atradis pareizo piegājienu! Uzskatāmi redzams, ka pilnībā sevi attaisno investīcijas ritošā sastāva vienību attīrīšanas un krāsošanas aprīkojumā un tehnoloģijās – krāsošanas kamerā tieši šobrīd tiek gruntēta no vecās krāsas pilnībā attīrīta dīzeļlokomotīve. Riteņpāru formēšanas cehā norit darbs ar lokomotīvju riteņpāriem, savukārt depo remonts tiek veikts privātam vagonam no Igaunijas. Tas viss ienes papildus līdzekļus uzņēmuma kasē! Salīdzinot ar 2015.gadu Vagonu remonta centra peļņa ir augusi 3,7 reizes un tuvojas vienam miljonam eiro.
Uz jautājumu, kā tas ticis panākts, A.Bite mazliet noslēpumaini smaida un ar lepnumu izrāda savu saimniecību. Te redzami gan moderni darbagaldi, gan pagaidām vēl puspamestas ēkas, kur vērojama intensīva rosība. Tur top jauna, ekspluatācijā jau izmantotu materiālu noliktava, kas perspektīvā ļaus daļu no vagonu remonta laikā nomainītajām detaļām un agregātiem pēc to atjaunošanas izmantot atkārtoti.
Kad vaicājam Artūram, vai bijis daudz kas jauns jāapgūst pārorientējoties no lokomotīvju saimniecības speciālista par vagonu remonta centra vadītāju, saņemam atbildi, ka īpašu grūtību nav bijis. Uzzinām arī, ka gan vecmāmiņa, gan vectētiņš jau strādājuši vagonu remonta un apkopes jomā – Jelgavas Tehniskās apskates punktā attiecīgi par vagonu eļļotāju un atslēdznieku. Dzelzceļniekiem tas ir ļoti būtiski – iet savu senču pēdās. Savukārt pats Artūrs Bite pēc tehnikuma absolvēšanas, paralēli mācībām Rīgas Tehniskajā universitātē, 2004.gada uzsāka savas darba gaitas VAS Latvijas dzelzceļš Rīgas lokomotīvju ekspluatācijas nodaļas Jelgavas cehā par mašīnista palīgu. Pēc augstskolas absolvēšanas Artūrs Bite turpināja darbu SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” par tehnologu pieredzējušo kolēģu Jura MUKĀNA un Kārļa GROTĀNA vadībā. 2012.gadā Artūrs Bite kļuva par SIA LDZ ritošā sastāva serviss Remonta daļas vadītāju, bet šogad pieņēma jaunu izaicinājumu kļūstot par Vagonu remonta centra direktoru.
Paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem, Artūrs Bite aktīvi iesaistās Latvijas Dzelzceļnieku biedrības un tās Inženiertehniskās apvienības darbā. 2013.gadā viņš tika atzīts par labāko dzelzceļa inženieri.
Runājot par Vagonu remonta centra nākotnes plāniem, A.Bite uzsver, ka daudz kas būs atkarīgs no turpmākajām iespējām samazināt remonta darbu pašizmaksu. Atsakoties no domas veikt kardinālas izmaiņas struktūrvienības darbinieku štatu sarakstos un atmetot domas par atalgojuma iesaldēšanu, visa uzmanība ir vērsta uz komplektējošo daļu tiešo piegāžu nodrošināšanu no to ražotāja. Tieši tādēļ viņš kopā ar uzņēmuma rīkotājdirektoru Edgaru ABRAMU un pārdošanas speciālistu Gunāru SILAVU tikko pabija komandējumā Maskavā, kur tikās ar Krievijas vadošā ritošā sastāva bremžu sistēmu ražošanas uzņēmuma MTZ Transmaš vadību.
Kā vēl viens darbības paplašināšanas virziens minama jaunu klientu piesaiste. Pēdējos gados aizvien palielinoties privāto vagonu skaitam, rodas nepieciešamība nodrošināt to remontu. Taču pat Baltijas reģionā konkurence ir sīva, jo līdzīgus pakalpojumus nodrošina gan Igaunijas vagonu remonta uzņēmums Tapā, gan Lietuvas dzelzceļa Radvilišķu vagonu depo, kā arī SIA L-Ekspresis Rīgā. Sīvajā konkurencē liela nozīme būs cenai, kā arī kvalitātei ar kuru daugavpilieši jau izsenis ir lepojušies.
Raksta nobeigumā jāatzīmē, ka Vagonu remonta centra vadība lielu vērību pievērš saviem darbiniekiem, un ir iemantojusi pat zināmu slavu darbā ar jauniešiem. Šajā sakarā 2016. gada 9. decembrī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis LĀČPLĒSIS pasniedza Artūram Bitem goda rakstu par iegūto 3.vietu konkursā “Jaunatnei draudzīgākais uzņēmums – darba devējs”. Laikraksts Latvijas Dzelzceļnieks kopā ar visu plašo mūsu dzelzceļnieku saimi no sirds lepojas ar šo sasniegumu!
Toms Altbergs
